Robers Tomā
“Astoņas mīlošas sievietes”

Lelde Stumbre
"Klasīte"

Tenesijs Viljamss
"Samīdīto petūniju lieta"

Antons Čehovs
"Kāzas"

Broņislavs Vaļpītrs
"Inteligentais bezdarbnīks"

Francis Trasuns
"Tu navaicoj manis, kaids asu"

 

 



Robērs Tomā “Astoņas mīlošas sievietes”

Satīriska komēdija 2.cēlienos
Tas ir stāsts par mums, par cilvēkiem, kas nedzird viens otru jau gadiem ilgi, kuri uzskata tikai sevi par “centru” ap kuru visiem jārotē( tā ir ģimene- mātes un meitas, māsas un Vīrietis ),tā pierādot savu nepieciešamību, līdz pienāk brīdis, kad Bērns, kas salasījies kriminālromānus neiztur un ....atskan “šāviens” ...
Jautājums, kas esam mēs un cik tālu mēs varam iet ...vai sāpinot otru cilvēku mēs iegūstam? ...vai varbūt zaudējam?

Režisore - Māra Zaļaiskalns
Tērpi un telpa – Ināra Apele
Gaismas un skaņa – Ints Salmiņš
Aktieri :
Gabija – Vija Dikule
Augustīne – Ināra Apele
Katrīna – Linda Lonska
Sjūzena – Elga Švarce
Vecmāmiņa – Anita Graudiņa
Pjereta - Iveta Graudiņa
Šanela – Daina Sprice
Luīze – Dzintra Vernere

Pirmizrāde 3. maijā 2004.gadā

******

Lelde Stumbre "Klasīte"

Jebkurai lietai, parādībai, dzīvības formai - vai tas būtu zieds vai putns, kalns vai kuģis un, protams, cilvēks - šai pasaulē ir jāveic kāds noteikts uzdevums, kas ir tik vienkāršs, pašsaprotams un dabisks, ka to nemaz neapzināmies. Saulītei jāsilda. Dziesmiņai jādzied. Kamolītim jāveļas. Pūcītei jālido. Pārsliņai jāvirpuļo. Un Laimītei jābūt laimīgai. Varbūt tālab bērni ir tik ģeniāli, ka ar bezgala lielu paļāvību un prieku katrs dzīvo savā pašpietiekamajā uzdevumā - dzīvot, būt pašiem?

Bet sabiedrībā cilvēkam nenovēršami ir jāmācās spēlēt daudzas sociālas lomas jeb “klasītes”, un tas rada ne tikai ārējus, bet arī nesamierināmus iekšējus personības konfliktus. Vientiesīgais Dons Kihots necīnās ar vējdzirnavām, jo ir uzņēmies skolotājas Annas Eglītes lomu. Bet varbūt šīs lomas ir līdzīgas? Vienīgais, kurš iekšēji gatavojas pārtapšanai, kādam jaunam uzdevumam vai lomai, ir Agnis - Jēriņš. Vai viņš grib ātrāk kļūt pieaudzis? Varbūt tā ir iespēja piepildīt Jēriņa uzdevumu - upurēties un sekot savam skolotājam? Kam šāds “upuris” ir vajadzīgs - Agnim vai arī mums, skatītāji?

Lai dzīves teātrī, spēlējot desmitiem dažādu Sabiedrības uzticēto lomu, mēs šad tad atcerētos to patiesāko un nozīmīgāko - būt pašam - Dziesmiņai vai Saulītei, Kamolītim vai Ezītim. Bet varbūt Laimītei?

Režisore - Māra Zaļaiskalns
Tērpi un scenogrāfija - Ināra Apele
Muzikālais noformējums - Rinalds Slaviks
Gaismas - Ints Salmiņš
Aktieri:
Skolotāja - Imants Mikučs
Agnis - Jēriņš - Aivis Lonskis
vai Ilmārs Dreļs
Dziesmiņa - Ināra Apele
Dadzītis - Kaspars Balodis
Kamolītis - Jānis Cīruls
Pūcīte - Iveta Graudiņa
Pārsliņa - Daina Sprice
Saulīte - Elga Švarce
Laimīte - Dzintra Vernere

Atsauksmes

“Izrāde mūs atgriež bērnībā, no kuras mēs visi taču esam nākuši un kura lielākā vai mazākā mērā dzīvo ikvienā no mums neatkarīgi no tā, vai esam bargi skolotāji, spītīgi jēriņi vai gaisīgi eņģelīši. Mēs nākam no bērnības” (“Klasīte, kurā sadzīvo jēriņi un eņģelīši”, I.Apogs, “Rēzeknes Vēstis”, 22.09.2001.)

******

Tenesijs Viljamss "Samīdīto petūniju lieta"

Lugā ir runa par to, kas notiek ar cilvēku, kurš nocietinājies sevī, kurš negrib būt atvērts, negrib, lai kāds ienāktu un atbrīvotu viņu. Tad viņš apjož sevi kā ar sētu ar šīm vijīgajām puķēm - petūnijām. Tieši tāda - nocietināta sevī - lugas sākumā ir mis Simpla. Bet tad ierodas Viņš - vīrietis, kurš nolemj atbrīvot šo sievieti no visiem žņaugiem un žogiem, samīdot šķērsli - petūnijas. Autors šo darbu nosaucis par lirisku fantāziju, kura varbūt vairāk iegūst detektīvformu.

Režisore - Māra Zaļaiskalns
Tērpi un scenogrāfija - Ināra Apele
Muzikālais noformējums - Rinalds Slaviks
Gaismas - Ints Salmiņš
Aktieri:
Mis Simpla - Ināra Apele
Misis Dala - Elga Švarce
Vīrietis - Ilmārs Dreļs
Policists - Jānis Cīruls
vai Imants Mikučs

Atsauksmes

“Viljamss savās lugās atklāti pieskaras jūtu un juteklības tēmai. Viņš runā par ļaunumu, cietsirdību, varmācību, lai tādējādi izraisītu naidu pret tiem un līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri cieš no šīs varmācības un ļaunuma. Savu dramaturga karjeru T.Viljamss sāka ar viencēlieniem, kuri apkopoti krājumā “Amerikāņu blūzs”, un “Samīdīto petūniju lieta” ir viens no minētajā krājumā publicētajiem viencēlieniem.” (Māra Zaļaiskalns, “Rēzeknes Vēstis”, 18.04.1998.)

******

Antons Čehovs "Kāzas"

“Šodien Andrjuša atnāk pie manis un aicina šurp kāzās. Kā tad, saku, es iešu, ja nepazīstu? Neērti! Bet viņš tikai: “Cilvēki viņi vienkārši, patriarhāli, par katru viesi priecājas!” Nu, ja tā, tad, protams… Kāpēc gan ne? Labprāt. Mājā man vienam garlaicīgi,” tā savu ierašanos pamato Fjodors Jakovļevičs Karaulovs, A.Čehova lugas “Kāzas” varonis.
Kam gan negribas kaut reizi dzīvē pabūt kāzās? Šiem godiem arī līdzekļus parasti atrod pat vistrūcīgākās ģimenes. Gribas taču gan sevi parādīt, gan citus paskatīties.

Režisore - Māra Zaļaiskalns
Telpa un kostīmi - Ināra Apele
Muzikālais noformējums -
Raimonds Platacis
Gaismas - Ints Salmiņš

Aktieri:
J. Z. Žigalovs, atvaļināts kolēģijas reģistrators - Kaspars Balodis
Nastasja Timofejevna - Vija Dikule
Dašeņka, viņu meita - Lana Strode
J. M. Aplombovs, viņas līgavainis - Justs Kiščenko
F.J. Revunovs-Karaulovs, atvaļināts 2. ranga kapteinis - Imants Mikučs
A. A. Ņuņins - Matīss Kalniņš vai Jānis Cīrulis
A. M. Zmejukina, vecmāte - Ināra Apele
I.M. Jatjs, telegrāfists - Aldis Leidums
H. S. Dimba, grieķis, konditors - Andris Mičulis

******

Broņislavs Vaļpītrs "Inteligentais bezdarbnīks"

Laiki mainās, bet (ne)tikumi paliek. Kādā Latgales pagasta krodziņā ierodas no vilciena izsēdināts “zaķis”. Bezdarbnieks Babris ir ļoti līdzīgs pagastvecim Skudriņam, kurš aizbraucis uz Rīgu darīšanās. Kas notiek tālāk - tas jāredz! “Inteliģentais bezdarbnieks” ir dzirkstoša, latgaliska situāciju komēdija.

Režisore - Māra Zaļaiskalns
Tērpi un scenogrāfija - Ināra Apele
Muzikālais noformējums - Mārtiņš Kiščenko
Gaismas - Ints Salmiņš

Aktieri:
Babris, bezdarbnieks - Imants Mikučs
Jānis Skudriņš, pagasta priekšsēdētājs - Imants Mikučs
Anna, viņa sieva - Ināra Apele
Solna - Vija Dikule
Spaļveņa - Dzintra Vernere
Ruņcs - Kaspars Balodis
Salineica, mežcirtēja - Elga Švarce
Dyrda, zemnīks - Ilmārs Dreļs
Elzas jaunkundze, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja - Iveta Graudiņa
Moiša, krodzinieks - Jānis Cīruls
Sāra, viņa sieva - Daina Sprice

******

Francis Trasuns "Tu navaicoj manis, kaids asu"

Izrāde tapusi pēc latgaliešu garīdznieka, Latvijas valstvīra, teologa Franča Trasuna 20.gadsimta 20.gados lagaliešu valodā rakstītajām fabulām. Izrāde guvusi nozīmīgus panākumus. 2000.gadā atbilstoši profesionālas žūrijas un skatītāju vērtējumam tā saņēma Vācijas 17. starptautiskā amatierteātru festivāla “Pie Bodensee” Grand Prix. Latvijas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2000” izrāde sniedza augstāko atzinību trīs nominācijās - “Labākā izrāde”, “Labākais režisors” (Māra Zaļaiskalns), “Labākais aktieris” (Imants Mikučs). 2002.gada augustā teātris ar šo izrādi piedalījās arī amatierteātru festivālā Tunisijā.

Izrādē darbojas seši tēli - Ēzelis, Vista, Govs, Cūka, Suns, Politiķis, kas ik pa brīdim iemiesojas arī citos personāžos - Sultāns, Lācis, Kaimiņš, Demokrāts un citos.

Režisore-inscenētāja - Māra Zaļaiskalns
Tērpi un scenogrāfija - Ināra Apele
Gaismas - Ints Salmiņš
Muzikālais noformējums - Jānis Stafeckis
Aktieri:
Ināra Apele
Vija Dikule
Ilmārs Dreļs
Iveta Graudiņa
Aivis Lonskis
Imants Mikučs

Atsauksmes

“Izrāde veidota no F.Trasuna fabulām, kuras latgaliešu valstsvīrs, garīdznieks un dzejnieks rakstījis gadsimta sākumā, bet kuras arī tagad ir aktuālas ar savu ironiju, rūgtumu un traģismu.” (Anna Rancāne “Teātris Rēzeknē ir dzīvs”, Diena, 23.10.2000.)


Astoņas mīlošas sievietes Klasīte Samīdīto petūniju lieta Kāzas Inteligentais bezdarbnīks Tu navaicoj manis, kaids, asu...